Eco-Squat

��

mybb@mybb.ru (clairerr) — Tue, 07 Jun 2022 04:55:31 +0300

BioWare detailed the new timeline for the release of SWTOR 7.1 and their plans for the upcoming final phase of 7.1 PTS testing. The SWTOR community manager said that first, the PTS will reopen soon.

This phase will contain all of the R-4 Anomaly Operation and the Manaan Daily Area, effectively giving everyone a glimpse of what will be included in 7.1. Second, this will be the final PTS phase for 7.1. And players can also prepare enough SWTOR Credits before that to make their journey smoother.

If players want easy access to SWTOR Credits, then I recommend that they choose professional IGGM. It's cheap and I've traded on it many times without any issues. It can be seen that its security is also very high, and its enthusiastic service is also very friendly to novice players. Vist it now to buy SWTOR Credits!

��

mybb@mybb.ru (clairerr) — Tue, 07 Jun 2022 04:44:48 +0300

Elden Ring is not only the best action RPG from From Software, but one of the best open world games ever made. A masterclass in game design, Elden Ring is not just a game, but an epic dark fantasy journey that no one can forget for a long time. It�s also got a lot of players into it and want more Elden Ring Runes to have fun.

While From Software has a great reputation for punishing their players, it can�t be said that they don�t have at least a shred of mercy. Many players need to prepare a lot of Elden Ring Runes to improve their strength. The recent Elden Ring update actually lowered the challenges for many of the game�s bosses.

Specifically, the task of players facing multiple enemies seems to have been toned down, and they are now less likely to be besieged by multiple aggressive baddies at the same time. But players still need to buy Elden Ring Runes to make themselves stronger. I've traded many times on IGGM, it's cheap and also able to use code "CSCCA" to get 5% off. It's safe and risk-free, action is worse than action!

��

mybb@mybb.ru (clairerr) — Tue, 07 Jun 2022 04:33:20 +0300

We should all remember the first time they played Lost Ark, stumbling around in the ring of fire outside Nomad Camp, and panicking immediately after stumbling upon a giant rock giant with over 1 million HP. The Salt Giant is likely to be one of the first World Bosses players will find in the game, which also forces we to stock up on enough Lost Ark Gold to boost their power.

While finding the Salt Giant might be fairly easy, killing it is another matter entirely. Players need a lot of strength to be able to beat it. So I think novice players can buy Lost Ark Gold to quickly improve themselves. Of course, beating it can also get some rewards.

The rewards from Salt Giant boss fights are mostly epic, so they�re best suited for low-level players. If players find this still difficult, they can buy some Lost Ark Gold at IGGM to tide them over. It is the most professional service provider and is now giving away 6% free gold for every order. It is absolutely safe and can help players to go more smoothly in the game.

�� (�� )

mybb@mybb.ru (clairerr) — Tue, 07 Jun 2022 04:21:56 +0300

Since Path of Exile: Sentinel launched, players should not know much about this new mechanic, and it may be more difficult for novice players. Even if many players prepare some POE Currency, it is still a daunting task to challenge themselves.

Sentinels are divided into three types. The Stalker Sentinel is available from the moment players pick up the Sentinel Controller, and will follow them to fire their empowering beams at enemies until they time out or run out of power. Apex Sentinels function similarly, but only enhance Rare and Unique enemies.

Finally, Pandemonium Sentinels empower many enemies at once, then disappear instantly. If players want to defeat powerful enemies, they still can't lose the support of POE Currency. POECurrency is able to offer players the cheapest price, and the POE Sentinel Currency it sells is delivered fast, safe and perfect. Let's try it together!

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sat, 19 Dec 2009 04:16:53 +0300

�� , Agaricus bisporus, � �� , � �� . �� , �� , �� . �� . �� . � �� , �� .

�� ? �� , �� , �� , � �� . �� , �� .
��

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sat, 19 Dec 2009 04:14:58 +0300

�� , Agaricus bisporus, � �� , � �� . �� , �� , �� . �� . �� . � �� , �� .

�� ? �� , �� , �� , � �� . �� , �� .
��

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sat, 19 Dec 2009 04:06:51 +0300

��-��

�� , ��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sat, 19 Dec 2009 01:07:39 +0300

http://dom.delaysam.ru/

# �� (��)
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��
# ��

Valsts garantēta atmaksa saules elektroenerģijai

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 15 Dec 2009 14:54:05 +0300

IX nodaļa Siltumapgādes sistēma
46.pants
(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.
(2) Siltumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic autonomais ražotājs.
(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

46.1 pants
(1) Siltumenerģiju lietotājam piegādā šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk � līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.
(2) Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.
(3) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par siltumenerģijas piegādi un lietošanu vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos kompensācija aprēķināma, nosaka Ministru kabinets.
(4) Energoapgādes komersants, kura vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

47.pants
(1) Centralizēto siltumapgādi var veikt viens vertikāli integrēts energoapgādes komersants. Sistēmās, kurās ir vairāki siltumenerģijas ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais ražotājs, izveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru.
(2) Siltumapgādes sistēmas operatora funkcijas var pildīt vertikāli integrēts komersants, kurš savstarpēji nodalīti veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

48.pants
Siltumenerģijas apgādes sistēmas operators savā licences darbības zonā iepērk siltumenerģiju no siltumenerģijas ražotājiem, to skaitā no neatkarīgajiem ražotājiem, nodrošina siltumenerģijas lietotājiem drošu un kvalitatīvu siltumapgādi. Šim mērķim sistēmas operators izveido optimālu sistēmas operatīvās vadības struktūru.

49.pants
(1) Viena siltumenerģijas apgādes sistēmas operatora licences darbības zonā var darboties vairāki siltumenerģijas ražotāji, un šiem ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju.
(2) Sistēmas operators, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem:
1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas nosacījumi;
2) siltumenerģijas pārvades izmaksas;
3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam;
4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem.
50.pants
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

51.pants
(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.
(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vides un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru un izdodot saistošos noteikumus.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

52.pants
Ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

X nodaļa Energoefektivitātes paaugstināšana

53.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

54.pants
Energoapgādes komersanti, uzsākot jaunu objektu būvniecību vai ierīkošanu, kā arī esošo objektu paplašināšanu, izmanto vai uzstāda vienīgi tādas energoapgādē izmantojamās iekārtas, ierīces un ietaises, kuras atbilst energoefektivitātes, kvalitātes un drošuma prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

55.pants
Enerģijas lietotāji ierīko vai uzstāda tādas enerģiju patērējošās iekārtas vai ierīces, kuras atbilst kvalitātes un drošuma prasībām.

56.pants
(1) Enerģiju patērējošo iekārtu tehniskajā dokumentācijā norāda, kāds ir šo iekārtu enerģijas patēriņš tipiskos lietošanas apstākļos.
(2) Tirdzniecībā piedāvājamām enerģiju patērējošām iekārtām to energoefektivitāte tiek norādīta speciālā marķējumā par tehnisko raksturojumu.
(3) Enerģiju patērējošo iekārtu energoefektivitātes atbilstību prasībām apliecina to atbilstības sertifikāts.

57.pants
Jaunbūvēs vai ēkās un būvēs, kurās noris rekonstrukcija, esošie vai potenciālie enerģijas lietotāji uzstāda tādas norobežojošās konstrukcijas, kuru siltumpretestība nav mazāka par attiecīgos normatīvos noteikto.

58.pants
Enerģijas un kurināmā efektīvas izlietošanas, vietējo energoresursu apgūšanas un izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Ministru kabinets var izveidot speciālu energoefektivitātes fondu, kurā ieskaita finansu līdzekļus no mērķa ziedojumiem un ieguldījumiem enerģijas efektīvas lietošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, kā arī no citiem ieņēmumiem.

XI nodaļa Enerģētiskā krīze

59.pants
Enerģētiskā krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

60.pants
(1) Valsts enerģētisko krīzi izsludina gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību, un šie traucējumi aptver teritoriju, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu trešdaļu no valsts iedzīvotāju skaita vai arī kura aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorijas.
(2) Valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku.

61.pants
Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību � republikas pilsētas vai novada domi � par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.
(26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
62.pants
(1) Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina republikas pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju.
(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība � republikas pilsētas vai novada dome, kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu republikas pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

63.pants
Enerģētiskās krīzes laikā energoapgādes komersants, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar nepieciešamo veidu enerģiju, var sākt izmantot kurināmā drošības rezervi, kuras apjoms un veids noteikts licencē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

64.pants
(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šī kārtība paredz:
1) enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām;
2) kurināmā drošības rezerves izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar enerģiju.
(2) Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgie sistēmas operatori un Valsts enerģētiskās krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība ir spēkā arī izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un to piemēro attiecīgajiem sistēmas operatoriem un pašvaldību enerģētiskās krīzes centriem, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju un gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

65.pants
(1) Vienotu Valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

66.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

67.pants
(1) Pēc tam, kad situācija enerģētikā ir normalizējusies un atjaunota enerģijas piegāžu stabilitāte un drošība, par enerģētiku atbildīgais ministrs ierosina Ministru kabinetam atcelt valsts enerģētisko krīzi.
(2) Valsts enerģētisko krīzi atceļ Ministru kabinets.

68.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

69.pants
(1) Vietējās enerģētiskās krīzes laikā attiecīgā pašvaldība nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šī kārtība paredz:
1) elektroenerģijas, siltumenerģijas un sašķidrinātās gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
2) kurināmā drošības rezerves izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, kuru pienākums ir apgādāt enerģijas lietotājus ar nepieciešamo siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(2) Pašvaldības noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgais sistēmas operators un attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs sadarbībā ar regulatoru attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu, ja tie veic šo komercdarbību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(3) Vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanas un novēršanas pasākumus pašvaldība veic par sava budžeta līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

70.pants
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido republikas pilsētas vai novada dome, un centrā ietilpstošās personas sasauc republikas pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.
(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību � republikas pilsētas vai novada domes � priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.
(26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

71.pants
(1) Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes komersantu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi.
(2) Energoapgādes komersanti nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
(3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

72.pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

72.1pants
(1) Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā:
1) iepērk naftas produktus valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanai;
2) izveido un uzglabā valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves;
3) pērk valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un atjaunošanas pakalpojumus; 4) aizstāj daļu no izveidojamām valsts īpašumā vai valdījumā esošajām naftas produktu rezervēm ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu;
5) pērk šīs daļas 4.punktā minētos pakalpojumus;
6) izmanto valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves enerģētiskās krīzes periodā.
(2) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju daļu, ko aizstāj ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu, nosaka Ministru kabinets.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

72.2 pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

73.pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersanti un komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu, pārdod tiem piederošo kurināmo pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

74.pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta nepieciešamās informācijas apkopošana un izvērtēšana, lai nodrošinātu optimālu enerģijas patēriņa sabalansētību, enerģētiskās krīzes novēršanas plānošanu, vadību, krīzes seku likvidēšanu un pārvarēšanu.

75.pants
Kārtību, kādā enerģijas lietotāju apgāde ar enerģiju tiek veikta izņēmuma stāvoklī vai ārkārtējās situācijās, nosaka citi likumi.

XII nodaļa Enerģētikas pārvalde

76.pants
(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti, un izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un drošas lietošanas tehniskos noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
77.pants

(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas:
1) (izslēgts ar 10.05.2001. likumu);
2) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
4) vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai;
5) veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;
6) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes komersantu objektu modernizācijā un būvniecībā.
(2) Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 17.03.2005. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

78.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

79.pants
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005. Sk. Pārejas noteikumus.)

80.pants
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005. Sk. Pārejas noteikumus.)

81.pants
Pašvaldības, plānojot energoapgādes attīstību savās administratīvajās teritorijās, var ierosināt energoapgādes komersantu horizontālo integrāciju un komersantu saplūšanu vienotā komersantā, ja tas pazemina energoapgādes perspektīvās robežizmaksas, uzlabo enerģijas lietotāju apgādes drošumu un kvalitāti un enerģijas sadales sistēmu darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

82.pants
(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts būv�inspekcija, kuras pienākumi ir šādi:
1) kontrolēt energoapgādes komersantu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;
2) kontrolēt un uzraudzīt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādē izmantojamo iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes komersantos;
3) veikt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes efektīvu izmantošanu;
4) piedalīties elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā.
(2) Valsts būvinspekcija savas kompetences ietvaros saskaņā ar likumiem un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, uzliek administratīvos sodus, kā arī pilnīgi vai daļēji aptur energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību.
(3) (Izslēgta ar 05.06.2008. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

XIII nodaļa Energoapgādes regulēšana

83.pants
Energoapgādes regulēšanu veic saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde � regulators.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

84.pants
(1) Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam veic šādas funkcijas:
1) veicina energoapgādes komersantu efektīvu darbību;
2) sekmē vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanu energoapgādē;
3) veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu.
(2) Regulators, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 17.03.2005. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

84.1pants
(1) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā iesniedz regulatoram priekšlikumus par dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem.
(2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam regulators uzrauga:
1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;
2) visas darbības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;
3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm;
5) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 12.pantā noteiktajai kārtībai;
6) šajā likumā noteikto pārvades, sadales un dabasgāzes krātuves operatoru pienākumu izpildi;
7) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā;
8) šā panta pirmajā daļā noteikto sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi.
(3) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

85.pants
(1) Regulators savas kompetences ietvaros nosaka energoapgādi regulējošus normatīvus un sniedz to skaidrojumu.
(2) (Izslēgta ar 10.05.2001. likumu.)
(3) Regulators ir atbrīvots no valsts nodevas visos gadījumos, kad tas ceļ prasību tiesā pret personām, kas pārkāpušas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz energoapgādi.
(4) (Izslēgta ar 10.05.2001. likumu.)
(5) (Izslēgta ar 10.05.2001. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

86.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

87.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

88.pants
Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
89.pants
(Izslēgts ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

90.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

91.pants
Komercdarbībai siltumenerģijas apgādē ir nepieciešama licence:
1) siltumenerģijas ražošanai iekārtās ar maksimālo slodzi, kas lielāka par vienu megavatu;
2) siltumenerģijas pārvadei pa cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks par 200 milimetriem;
3) siltumenerģijas sadalei jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā;
4) siltumenerģijas tirdzniecībai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

92.pants
To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt, energoapgādē nosaka saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

93.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

94.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

95.pants
Pieprasījumu par enerģijas piegādi izskata saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

96.pants
Regulators saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pārņem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu, ja energoapgādes komersants jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi.
(10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
97.pants
Tarifus nosaka saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

98.pants
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets:
1) līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim � šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;
2) līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā komercsabiedrības, kurām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;
3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).
4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta.
(03.08.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2000.)
5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda "reģeneratīvie" aizstāšanu ar vārdu "atjaunojamie"; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem "enerģijas pārvade" un "enerģijas sadale") un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.2daļā, 42.1panta pirmajā daļā, 43.1panta otrajā daļā un 46.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.
(26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
11. Regulators izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
12. Regulators izdod šā likuma 42.2panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
13. Šā likuma 84.1panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
14. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.2panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
15. Šā likuma 15.panta piektās un septītās daļas, 42.panta, 42.1panta trešās un ceturtās daļas, 42.2panta, 43.panta otrās un trešās daļas, 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.1panta, 45.2panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.3panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu.
(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005. Minētie panti stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumu.)
16. Ministru kabinets:
1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 46.panta pirmajā daļā un 46.1 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;
2) līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 42.1 panta pirmajā daļā, 42.3 panta pirmajā un otrajā daļā, 72.1 panta pirmajā un otrajā daļā un 72.2 pantā paredzētos noteikumus.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 �Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi�, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
18. Līdz jaunu šā likuma 42.1 panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 �Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi�, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājuma dokumentus, administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

��-��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sun, 06 Dec 2009 01:14:53 +0300

��

mybb@mybb.ru (morser) — Tue, 01 Dec 2009 01:13:25 +0300

��

Autobusu kustibas saraxti

mybb@mybb.ru (Queschau) — Mon, 30 Nov 2009 15:43:07 +0300

2.2. ��

2.3. ��

2.4. ��

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Sat, 28 Nov 2009 06:42:28 +0300

�� !!!!

��
- �� (�� , �� ).
- �� .
- �� - ��, ��, �� .
- �� .
- �� , ��, �� . �� .

��

- �� .
- �� .

��

mybb@mybb.ru (morser) — Fri, 27 Nov 2009 16:45:55 +0300

http://partner.vis.ru/semena/index.html

http://www.countrysideliving.net/ART_SowOutdoors.html

http://psydesign.net/stat/127-15.php

�� /��

mybb@mybb.ru (Wads) — Fri, 27 Nov 2009 04:50:10 +0300

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Fri, 27 Nov 2009 04:36:32 +0300

Queschau ��(�):

��, �� . �� -�� , �� /�� - ��.
+ 2 �� -90
+ ��
� ��

��! �� !

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

mybb@mybb.ru (Wads) — Mon, 23 Nov 2009 06:58:04 +0300

[download text file]
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Administratīvā teritorija

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
2.pants. Apdzīvotā vieta

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.
3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

(2) Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.
II nodaļa
Administratīvās teritorijas
4.pants. Administratīvās teritorijas

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) novados.
5.pants. Apriņķis

(1) Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas.

(2) Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima.

(3) Izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
6.pants. Republikas pilsēta

(1) Republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā.

(2) Izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;

2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;

3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkta noteikumiem.

(4) Republikas pilsētu robežas attēlotas šā likuma 3.pielikumā. Republikas pilsētas robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.
7.pants. Novads

(1) Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā.

(2) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;

3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;

5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;

6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

(3) Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta otrās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Novadu robežas attēlotas šā likuma 3.pielikumā. Novada robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
8.pants. Novada teritoriālais iedalījums

(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās:

1) novada pilsētās;

2) novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.

(3) Ja novada teritorijā pirms novada izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijusi vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām � novada pilsētām vai pagastiem.

(4) Novada dome var grozīt attiecīgā novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozīta novada robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
III nodaļa
Apdzīvotās vietas
9.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.
10.pants. Pilsētas

(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženier-infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežu nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
11.pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.
12.pants. Viensēta

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.
IV nodaļa
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi
13.pants. Administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi

Nosaukumu apriņķim, republikas pilsētai, novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, kā arī šīs administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
14.pants. Ciemu un viensētu nosaukumi

(1) Nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē attiecīgā novada dome.

(2) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.

(3) Lēmumu par nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(4) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā � novada pilsētā vai novada pagastā � nedrīkst atkārtoties.
15.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestāde, dzelzceļa stacija, lidlauks vai osta, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.
V nodaļa
Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija
16.pants. Adresācijas sistēmas pamats

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.
17.pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk � adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu.

(3) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā;

2) datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;

3) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu.
18.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums �Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu� (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām vietējām pašvaldībām, kuras saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10.punktu izveido novadu, kā arī uz tām pagastu vai pilsētu ar lauku teritoriju pašvaldībām, kuras pārveido par novadu atbilstoši šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Šajā gadījumā attiecīgā novada pašvaldība triju darbdienu laikā pēc novada domes pirmās sēdes publicē laikrakstā �Latvijas Vēstnesis� informāciju par novada pašvaldības darbības uzsākšanu.
4. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumi par Ministru kabineta atzinumu un pašvaldību lēmumu izvērtēšanu piemērojami ar 2009.gada 1.jūliju. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šajās normās minētās darbības veic, nodrošinot pēctecīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un konsultējoties ar vietējām pašvaldībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
5. Līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā likuma 7.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem šajā minētā panta daļā ietvertajiem kritērijiem.
6. Par valsts budžeta līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu. Kārtību, kādā tiek piešķirti finanšu līdzekļi pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai, un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
7. Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 15.decembrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar pārējām novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.
8. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.
9. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.
10. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šādā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu tā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu �Par pašvaldībām� sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.
11. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu �Par pašvaldībām� paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa norīkota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā �Par pašvaldībām� noteiktajā kārtībā.
12. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti.
13. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
14. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienā.
15. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).
16. Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
17. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.
18. Līdz 2009.gada 1.jūlijam administratīvās teritorijas statusu saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punkta otrajā teikumā minēto gadījumu.
19. Ministru kabinets, izvērtējis vietējo pašvaldību lēmumus, līdz 2010.gada 1.janvārim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par pilsētas ar lauku teritoriju sadalīšanu novada pilsētā un novada pagastā vai pilsētas lauku teritorijas pievienošanu esošajam novada pagastam. Līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai pilsētās ar lauku teritoriju pilsētas teritorija pielīdzināma novada pilsētai, bet pilsētas lauku
teritorija � novada pagastam.
20. Līdz republikas pilsētu robežu aprakstu apstiprināšanai līdzšinējo republikas pilsētu � Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes un Jūrmalas, kā arī Valmieras un Jēkabpils pilsētas faktiskās robežas uzskatāmas par šā likuma 1.pielikumā minēto attiecīgo republikas pilsētu robežām. Līdz novadu robežu aprakstu apstiprināšanai šā likuma 2.pielikumā minēto novadu faktiskās robežas veido novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu tie robežu posmi, kuri ir kopīgi ar blakus esošo novadu vai republikas pilsētu vai ir posms no valsts robežas.
21. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas likumā noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.
22. Lai nodrošinātu 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novadu izveidošana, pašvaldībām apvienojoties saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu, līdz 2009.gada 31.janvārim vietējo pašvaldību domes (padomes) sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada novadā pēc iedzīvotāju skaita lielākās (atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības teritorijā.
23. Ja deputātu kopsapulce šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.janvārim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu �Par Centrālo vēlēšanu komisiju� ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.
24. Ministru kabinets:

1) līdz 2009.gada 1.jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.
25. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 �Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai�;

2) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 �Adresācijas noteikumi�;

3) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 �Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu�;

4) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 �Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai�.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 30.decembrī
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
1.pielikums
Republikas pilsētas
Nr.p.k. Pilsētas nosaukums
1. Daugavpils
2. Jēkabpils
3. Jelgava
4. Jūrmala
5. Liepāja
6. Rēzekne
7. Rīga
8. Valmiera
9. Ventspils
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
2.pielikums
Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības
Nr.
p.k. Novads Novada teritoriālās vienības � novada pilsētas un novada pagasti
1. Aglonas novads Aglonas pagasts
Grāveru pagasts
Kastuļinas pagasts
Šķeltovas pagasts
2. Aizkraukles novads Aizkraukles pagasts
Aizkraukles pilsēta
3. Aizputes novads Aizputes pagasts
Aizputes pilsēta
Cīravas pagasts
Kalvenes pagasts
Kazdangas pagasts
Lažas pagasts
4. Aknīstes novads Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju
Asares pagasts
Gārsenes pagasts
5. Alojas novads Alojas pilsēta ar lauku teritoriju
Braslavas pagasts
Brīvzemnieku pagasts
Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju
6. Alsungas novads
7. Alūksnes novads Alsviķu pagasts
Alūksnes pilsēta
Annas pagasts
Ilzenes pagasts
Jaunalūksnes pagasts
Jaunannas pagasts
Jaunlaicenes pagasts
Kalncempju pagasts
Liepnas pagasts
Malienas pagasts
Mālupes pagasts
Mārkalnes pagasts
Pededzes pagasts
Veclaicenes pagasts
Zeltiņu pagasts
Ziemera pagasts
8. Amatas novads Amatas pagasts
Drabešu pagasts
Nītaures pagasts
Skujenes pagasts
Zaubes pagasts
9. Apes novads Apes pilsēta ar lauku teritoriju
Gaujienas pagasts
Trapenes pagasts
Virešu pagasts
10. Auces novads Auces pilsēta ar lauku teritoriju
Bēnes pagasts
Īles pagasts
Lielauces pagasts
Ukru pagasts
Vītiņu pagasts
11. Ādažu novads
12. Babītes novads Salas pagasts
Babītes pagasts
13. Baldones novads
14. Baltinavas novads
15. Balvu novads Balvu pagasts
Balvu pilsēta
Bērzkalnes pagasts
Bērzpils pagasts
Briežuciema pagasts
Krišjāņu pagasts
Kubuļu pagasts
Lazdulejas pagasts
Tilžas pagasts
Vectilžas pagasts
Vīksnas pagasts
16. Bauskas novads Bauskas pilsēta
Brunavas pagasts
Ceraukstes pagasts
Codes pagasts
Dāviņu pagasts
Gailīšu pagasts
Īslīces pagasts
Mežotnes pagasts
Vecsaules pagasts
17. Beverīnas novads Brenguļu pagasts
Kauguru pagasts
Trikātas pagasts
18. Brocēnu novads Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju
Blīdenes pagasts
Gaiķu pagasts
Remtes pagasts
19. Burtnieku novads Burtnieku pagasts
Ēveles pagasts
Matīšu pagasts
Rencēnu pagasts
Valmieras pagasts
Vecates pagasts
20. Carnikavas novads
21. Cēsu novads Cēsu pilsēta
Vaives pagasts
22. Cesvaines novads
23. Ciblas novads Blontu pagasts
Ciblas pagasts
Līdumnieku pagasts
Pušmucovas pagasts
Zvirgzdenes pagasts
24. Dagdas novads Andrupenes pagasts
Andzeļu pagasts
Asūnes pagasts
Bērziņu pagasts
Dagdas pilsēta
Dagdas pagasts
Ezernieku pagasts
Konstantinovas pagasts
Ķepovas pagasts
Svariņu pagasts
Šķaunes pagasts
25. Daugavpils novads Ambeļu pagasts
Biķernieku pagasts
Demenes pagasts
Dubnas pagasts
Kalkūnes pagasts
Kalupes pagasts
Laucesas pagasts
Līksnas pagasts
Maļinovas pagasts
Medumu pagasts
Naujenes pagasts
Nīcgales pagasts
Salienas pagasts
Skrudalienas pagasts
Sventes pagasts
Tabores pagasts
Vaboles pagasts
Vecsalienas pagasts
Višķu pagasts
26. Dobeles novads Annenieku pagasts
Auru pagasts
Bērzes pagasts
Bikstu pagasts
Dobeles pagasts
Dobeles pilsēta
Jaunbērzes pagasts
Krimūnu pagasts
Naudītes pagasts
Penkules pagasts
Zebrenes pagasts
27. Dundagas novads Kolkas pagasts
Dundagas pagasts
28. Durbes novads Dunalkas pagasts
Durbes pilsēta ar lauku teritoriju
Tadaiķu pagasts
Vecpils pagasts
29. Engures novads Engures pagasts
Lapmežciema pagasts
Smārdes pagasts
30. Ērgļu novads Ērgļu pagasts
Jumurdas pagasts
Sausnējas pagasts
31. Garkalnes novads
32. Grobiņas novads Bārtas pagasts
Gaviezes pagasts
Grobiņas pagasts
Grobiņas pilsēta
Medzes pagasts
33. Gulbenes novads Beļavas pagasts
Daukstu pagasts
Druvienas pagasts
Galgauskas pagasts
Gulbenes pilsēta
Jaungulbenes pagasts
Lejasciema pagasts
Litenes pagasts
Lizuma pagasts
Līgo pagasts
Rankas pagasts
Stāmerienas pagasts
Stradu pagasts
Tirzas pagasts
34. Iecavas novads
35. Ikšķiles novads
36. Inčukalna novads Inčukalna pagasts
Vangažu pilsēta
37. Ilūkstes novads Bebrenes pagasts
Dvietes pagasts
Eglaines pagasts
Ilūkstes pilsēta
Pilskalnes pagasts
Subates pilsēta ar lauku teritoriju
Šēderes pagasts
38. Jaunjelgavas novads Daudzeses pagasts
Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju
Seces pagasts
Sērenes pagasts
Staburaga pagasts
Sunākstes pagasts
39. Jaunpiebalgas novads Jaunpiebalgas pagasts
Zosēnu pagasts
40. Jaunpils novads Jaunpils pagasts
Viesatu pagasts
41. Jēkabpils novads Ābeļu pagasts
Dignājas pagasts
Dunavas pagasts
Kalna pagasts
Leimaņu pagasts
Rubenes pagasts
Zasas pagasts
42. Jelgavas novads Elejas pagasts
Glūdas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts
Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju
Lielplatones pagasts
Līvbērzes pagasts
Platones pagasts
Sesavas pagasts
Svētes pagasts
Valgundes pagasts
Vilces pagasts
Vircavas pagasts
Zaļenieku pagasts
43. Kandavas novads Cēres pagasts
Kandavas pagasts
Kandavas pilsēta
Matkules pagasts
Vānes pagasts
Zantes pagasts
Zemītes pagasts
44. Kārsavas novads Goliševas pagasts
Kārsavas pilsēta
Malnavas pagasts
Mērdzenes pagasts
Mežvidu pagasts
Salnavas pagasts
45. Kokneses novads Bebru pagasts
Iršu pagasts
Kokneses pagasts
46. Krāslavas novads Aulejas pagasts
Indras pagasts
Izvaltas pagasts
Kalniešu pagasts
Kaplavas pagasts
Kombuļu pagasts
Krāslavas pagasts
Krāslavas pilsēta
Piedrujas pagasts
Robežnieku pagasts
Skaistas pagasts
Ūdrīšu pagasts
47. Krimuldas novads Krimuldas pagasts
Lēdurgas pagasts
48. Krustpils novads Atašienes pagasts
Krustpils pagasts
Kūku pagasts
Mežāres pagasts
Variešu pagasts
Vīpes pagasts
49. Kuldīgas novads Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kuldīgas pilsēta
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Vārmes pagasts
50. Ķeguma novads Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju
Rembates pagasts
Birzgales pagasts
51. Ķekavas novads Baložu pilsēta
Daugmales pagasts
Ķekavas pagasts
52. Lielvārdes novads Jumpravas pagasts
Lēdmanes pagasts
Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju
53. Līgatnes novads Līgatnes pagasts
Līgatnes pilsēta
54. Limbažu novads Katvaru pagasts
Limbažu pagasts
Limbažu pilsēta
Pāles pagasts
Skultes pagasts
Umurgas pagasts
Vidrižu pagasts
Viļķenes pagasts
55. Līvānu novads Jersikas pagasts
Līvānu pilsēta
Rožupes pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Turku pagasts
56. Lubānas novads Indrānu pagasts
Lubānas pilsēta
57. Ludzas novads Briģu pagasts
Cirmas pagasts
Isnaudas pagasts
Istras pagasts
Ludzas pilsēta
Nirzas pagasts
Ņukšu pagasts
Pildas pagasts
Pureņu pagasts
Rundēnu pagasts
58. Madonas novads Aronas pagasts
Barkavas pagasts
Bērzaunes pagasts
Dzelzavas pagasts
Kalsnavas pagasts
Lazdonas pagasts
Liezēres pagasts
Ļaudonas pagasts
Madonas pilsēta
Mārcienas pagasts
Mētrienas pagasts
Ošupes pagasts
Praulienas pagasts
Sarkaņu pagasts
Vestienas pagasts
59. Mālpils novads
60. Mārupes novads
61. Mazsalacas novads Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju
Ramatas pagasts
Sēļu pagasts
Skaņkalnes pagasts
62. Naukšēnu novads Ķoņu pagasts
Naukšēnu pagasts
63. Neretas novads Mazzalves pagasts
Neretas pagasts
Pilskalnes pagasts
Zalves pagasts
64. Nīcas novads Nīcas pagasts
Otaņķu pagasts
65. Ogres novads Krapes pagasts
Ķeipenes pagasts
Lauberes pagasts
Madlienas pagasts
Mazozolu pagasts
Meņģeles pagasts
Ogres pilsēta
Ogresgala pagasts
Suntažu pagasts
Taurupes pagasts
66. Olaines novads Olaines pagasts
Olaines pilsēta
67. Ozolnieku novads Ozolnieku pagasts
Cenu pagasts
Sidrabenes pagasts
68. Pārgaujas novads Raiskuma pagasts
Stalbes pagasts
Straupes pagasts
69. Pāvilostas novads Vērgales pagasts
Pāvilostas pilsēta
Sakas pagasts
70. Pļaviņu novads Aiviekstes pagasts
Klintaines pagasts
Pļaviņu pilsēta
Vietalvas pagasts
71. Preiļu novads Aizkalnes pagasts
Pelēču pagasts
Preiļu pagasts
Preiļu pilsēta
Saunas pagasts
72. Priekules novads Bunkas pagasts
Virgas pagasts
Gramzdas pagasts
Kalētu pagasts
Priekules pilsēta
Priekules pagasts
73. Priekuļu novads Liepas pagasts
Mārsnēnu pagasts
Priekuļu pagasts
Veselavas pagasts
74. Raunas novads Drustu pagasts
Raunas pagasts
75. Rēzeknes novads Audriņu pagasts
Bērzgales pagasts
Čornajas pagasts
Dricānu pagasts
Feimaņu pagasts
Gaigalavas pagasts
Griškānu pagasts
Ilzeskalna pagasts
Kantinieku pagasts
Kaunatas pagasts
Lendžu pagasts
Lūznavas pagasts
Mākoņkalna pagasts
Maltas pagasts
Nagļu pagasts
Nautrēnu pagasts
Ozolaines pagasts
Ozolmuižas pagasts
Pušas pagasts
Rikavas pagasts
Sakstagala pagasts
Silmalas pagasts
Stoļerovas pagasts
Stružānu pagasts
Vērēmu pagasts
76. Riebiņu novads Galēnu pagasts
Riebiņu pagasts
Rušonas pagasts
Silajāņu pagasts
Sīļukalna pagasts
Stabulnieku pagasts
77. Rojas novads Mērsraga pagasts
Rojas pagasts
78. Ropažu novads
79. Rucavas novads Dunikas pagasts
Rucavas pagasts
80. Rugāju novads Lazdukalna pagasts
Rugāju pagasts
81. Rundāles novads Rundāles pagasts
Svitenes pagasts
Viesturu pagasts
82. Rūjienas novads Ipiķu pagasts
Jeru pagasts
Lodes pagasts
Rūjienas pilsēta
Vilpulkas pagasts
83. Salacgrīvas novads Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju
Liepupes pagasts
Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju
84. Salas novads Sēlpils pagasts
Salas pagasts
85. Salaspils novads
86. Saldus novads Ezeres pagasts
Jaunauces pagasts
Jaunlutriņu pagasts
Kursīšu pagasts
Lutriņu pagasts
Nīgrandes pagasts
Novadnieku pagasts
Pampāļu pagasts
Rubas pagasts
Saldus pagasts
Saldus pilsēta
Šķēdes pagasts
Vadakstes pagasts
Zaņas pagasts
Zirņu pagasts
Zvārdes pagasts
87. Saulkrastu novads
88. Sējas novads
89. Siguldas novads Allažu pagasts
Mores pagasts
Siguldas pagasts
Siguldas pilsēta
90. Skrīveru novads
91. Skrundas novads Nīkrāces pagasts
Raņķu pagasts
Rudbāržu pagasts
Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju
92. Smiltenes novads Bilskas pagasts
Blomes pagasts
Brantu pagasts
Grundzāles pagasts
Launkalnes pagasts
Palsmanes pagasts
Smiltenes pagasts
Smiltenes pilsēta
Variņu pagasts
93. Stopiņu novads
94. Strenču novads Jērcēnu pagasts
Plāņu pagasts
Sedas pilsēta ar lauku teritoriju
Strenču pilsēta
95. Talsu novads Abavas pagasts
Balgales pagasts
Ģibuļu pagasts
Īves pagasts
Ķūļciema pagasts
Laidzes pagasts
Laucienes pagasts
Lībagu pagasts
Lubes pagasts
Sabiles pilsēta
Stendes pilsēta
Strazdes pagasts
Talsu pilsēta
Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju
Valdgales pagasts
Vandzenes pagasts
Virbu pagasts
96. Tērvetes novads Augstkalnes pagasts
Bukaišu pagasts
Tērvetes pagasts
97. Tukuma novads Degoles pagasts
Džūkstes pagasts
Irlavas pagasts
Jaunsātu pagasts
Lestenes pagasts
Pūres pagasts
Sēmes pagasts
Slampes pagasts
Tukuma pilsēta
Tumes pagasts
Zentenes pagasts
98. Vaiņodes novads Embūtes pagasts
Vaiņodes pagasts
99. Valkas novads Ērģemes pagasts
Kārķu pagasts
Valkas pagasts
Valkas pilsēta
Vijciema pagasts
Zvārtavas pagasts
100. Valmieras novads Bērzaines pagasts
Dikļu pagasts
Kocēnu pagasts
Vaidavas pagasts
Zilākalna pagasts
101. Varakļānu novads Murmastienes pagasts
Varakļānu pagasts
Varakļānu pilsēta
102. Vārkavas novads Rožkalnu pagasts
Upmalas pagasts
Vārkavas pagasts
103. Vecpiebalgas novads Dzērbenes pagasts
Inešu pagasts
Kaives pagasts
Taurenes pagasts
Vecpiebalgas pagasts
104. Vecumnieku novads Bārbeles pagasts
Kurmenes pagasts
Skaistkalnes pagasts
Stelpes pagasts
Valles pagasts
Vecumnieku pagasts
105. Ventspils novads Ances pagasts
Jūrkalnes pagasts
Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju
Popes pagasts
Puzes pagasts
Tārgales pagasts
Ugāles pagasts
Usmas pagasts
Užavas pagasts
Vārves pagasts
Ziru pagasts
Zlēku pagasts
106. Viesītes novads Elkšņu pagasts
Rites pagasts
Saukas pagasts
Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju
107. Viļakas novads Kupravas pagasts
Medņevas pagasts
Susāju pagasts
Šķilbēnu pagasts
Vecumu pagasts
Viļakas pilsēta
Žīguru pagasts
108. Viļānu novads Dekšāres pagasts
Sokolku pagasts
Viļānu pagasts
Viļānu pilsēta
109. Zilupes novads Lauderu pagasts
Pasienes pagasts
Zaļesjes pagasts
Zilupes pilsēta
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
3.pielikums
Latvijas administratīvais iedalījums

< Iepriekšējais
Nākamais >

Saistītie dokumenti
Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi

14.07.2009. MK noteikumi Nr.770 "Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 118 (4104), 28.07.2009.)

Citi saistītie dokumenti

30.10.2009. spriedumi "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2.pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības" 103.punkta vārdu "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts, Taurenes pagasts" atbilstību 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantam" (Latvijas Vēstnesis, 174 (4160), 03.11.2009.)

15.10.2009. MK rīkojums Nr.702 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (Latvijas Vēstnesis, 166 (4152), 20.10.2009.)

25.08.2008. MK noteikumi Nr.694 "Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumos Nr.384 "Adresācijas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 134 (3918), 29.08.2008.) /zaudējis spēku/

11.08.2008. MK noteikumi Nr.651 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.326 "Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu"" (Latvijas Vēstnesis, 124 (3908), 13.08.2008.) /zaudējis spēku/

18.03.2008. MK noteikumi Nr.191 "Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai" (Latvijas Vēstnesis, 50 (3834), 01.04.2008.) /zaudējis spēku/

18.12.2007. MK noteikumi Nr.895 "Noteikumi par Saldus rajona Brocēnu novada izveidošanu" (Latvijas Vēstnesis, 208 (3784), 29.12.2007.) /zaudējis spēku/

11.12.2007. MK noteikumi Nr.872 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr.596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu"" (Latvijas Vēstnesis, 206 (3782), 22.12.2007.) /zaudējis spēku/

16.10.2007. MK noteikumi Nr.699 "Noteikumi par Madonas rajona Lubānas novada izveidošanu" (Latvijas Vēstnesis, 169 (3745), 19.10.2007.) /zaudējis spēku/

04.09.2007. MK noteikumi Nr.596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" (Latvijas Vēstnesis, 160 (3736), 04.10.2007.) /zaudējis spēku/

21.06.2007. likums "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā" (Latvijas Vēstnesis, 103 (3679), 28.06.2007.) /zaudējis spēku/

10.04.2007. MK noteikumi Nr.240 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.326 "Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu"" (Latvijas Vēstnesis, 61 (3637), 13.04.2007.) /zaudējis spēku/

28.09.2006. likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" (Latvijas Vēstnesis, 162 (3530), 11.10.2006.) /zaudējis spēku/

25.04.2006. MK noteikumi Nr.326 "Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu" (Latvijas Vēstnesis, 68 (3436), 28.04.2006.) /zaudējis spēku/

14.02.2006. MK noteikumi Nr.122 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju novada pašvaldībai, kuras budžeta ieņēmumi pēc pašvaldību apvienošanās novadā ir samazinājušies" (Latvijas Vēstnesis, 29 (3397), 17.02.2006.) /zaudējis spēku/

31.01.2006. MK noteikumi Nr.87 "Noteikumi par Ludzas rajona Ņukšas pagasta pārdēvēšanu par Ludzas rajona Ņukšu pagastu" (Latvijas Vēstnesis, 21 (3389), 03.02.2006.) /zaudējis spēku/

31.01.2006. MK noteikumi Nr.86 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumos Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai"" (Latvijas Vēstnesis, 21 (3389), 03.02.2006.) /zaudējis spēku/

24.01.2006. MK noteikumi Nr.67 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumos Nr.384 "Adresācijas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 17 (3385), 27.01.2006.) /zaudējis spēku/

20.12.2005. MK noteikumi Nr.996 "Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu" (Latvijas Vēstnesis, 208 (3366), 28.12.2005.) /zaudējis spēku/

22.09.2005. likums "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā" (Latvijas Vēstnesis, 158 (3316), 05.10.2005.) /zaudējis spēku/

01.04.2003. MK noteikumi Nr.148 "Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumos Nr.384 "Adresācijas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 53 (2818), 04.04.2003.) /zaudējis spēku/

27.08.2002. MK noteikumi Nr.384 "Adresācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 121 (2696), 29.08.2002.) /zaudējis spēku/

14.05.2002. MK noteikumi Nr.184 "Noteikumi par Ventspils rajona Piltenes pilsētas administratīvo robežu" (Latvijas Vēstnesis, 74 (2649), 17.05.2002.) /zaudējis spēku/

05.03.2002. MK noteikumi Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai" (Latvijas Vēstnesis, 38 (2613), 08.03.2002.) /zaudējis spēku/

22.01.2002. MK noteikumi Nr.31 "Noteikumi par Alūksnes rajona Alūksnes pilsētas un Ziemera pagasta administratīvo robežu" (Latvijas Vēstnesis, 15 (2590), 29.01.2002.) /zaudējis spēku/

11.12.2001. MK noteikumi Nr.508 "Noteikumi par Rēzeknes rajona Sokolu pagasta pārdēvēšanu par Rēzeknes rajona Sokolku pagastu" (Latvijas Vēstnesis, 182 (2569), 14.12.2001.) /zaudējis spēku/

05.07.2001. likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" (Latvijas Vēstnesis, 110 (2497), 20.07.2001.) /zaudējis spēku/

13.03.2001. MK noteikumi Nr.123 "Noteikumi par Ogres rajona Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju administratīvās robežas grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 43 (2430), 16.03.2001.) /zaudējis spēku/

14.12.1999. MK noteikumi Nr.407 "Noteikumi par Preiļu rajona Līvānu pilsētas, Turku pagasta un Jersikas pagasta administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 424/427 (1884/1887), 17.12.1999.) /zaudējis spēku/

22.06.1999. MK noteikumi Nr.220 "Noteikumi par Saldus rajona Novadnieku pagasta, Zirņu pagasta, Brocēnu pilsētas lauku teritorijas un Saldus pilsētas administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 210/212 (1670/1672), 29.06.1999.) /zaudējis spēku/

27.04.1999. MK noteikumi Nr.149 "Noteikumi par Madonas rajona Cesvaines pilsētas administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 133/135 (1593/1595), 30.04.1999.) /zaudējis spēku/

20.04.1999. MK noteikumi Nr.144 "Noteikumi par Tukuma rajona Zantes pagasta un Kandavas novada administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 123/124 (1583/1584), 22.04.1999.) /zaudējis spēku/

21.10.1998. likums "Administratīvi teritoriālās reformas likums" /zaudējis spēku/

08.07.1997. MK noteikumi Nr.237 "Noteikumi par Ogres rajona Ikšķiles pilsētu ar lauku teritoriju" (Latvijas Vēstnesis, 180/181 (895/896), 11.07.1997.) /zaudējis spēku/

11.03.1997. MK noteikumi Nr.89 "Noteikumi par Rīgas rajona Inčukalna pagasta un Allažu pagasta administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 73/74 (788/789), 15.03.1997.) /zaudējis spēku/

11.02.1997. MK noteikumi Nr.72 "Noteikumi par Ventspils rajona Ances pagasta un Tārgales pagasta administratīvo robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 48 (763), 14.02.1997.) /zaudējis spēku/

03.12.1996. MK noteikumi Nr.443 "Noteikumi par Alūksnes rajona Apes pilsētas ar lauku teritoriju administratīvās robežas grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 211 (696), 06.12.1996.) /zaudējis spēku/

21.05.1996. MK noteikumi Nr.182 "Noteikumi par Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu, Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju un Rembates pagasta, kā arī Ogres rajona Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta administratīvo robežugrozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 91 (576), 28.05.1996.) /zaudējis spēku/

23.01.1996. MK noteikumi Nr.27 "Noteikumi par Kuldīgas rajona Skrundas pagasta pārveidošanu par Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju" (Latvijas Vēstnesis, 15/16 (500/501), 30.01.1996.) /zaudējis spēku/

27.06.1995. MK noteikumi Nr.171 "Noteikumi par Dobeles rajona Īles pagasta un Zebrenes pagasta administratīvās robežas grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 102 (385), 06.07.1995.) /zaudējis spēku/

27.10.1994. likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" (Latvijas Vēstnesis, 130 (261), 05.11.1994.) /zaudējis spēku/

04.10.1994. MK noteikumi Nr.202 "Par Aizkraukles rajona Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta administratīvās robežas grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 119 (250), 11.10.1994.) /zaudējis spēku/

22.02.1994. MK noteikumi Nr.52 "Par Ogres rajona Ķeguma pilsētas un Tomes pagasta administratīvo teritoriju apvienošanu" (Latvijas Vēstnesis, 29 (160), 09.03.1994.) /zaudējis spēku/

23.11.1993. MK noteikumi Nr.21 "Par Rīgas rajona Salaspils pagasta pārveidošanu par pilsētu ar lauku teritoriju un dažu Rīgas rajona pagastu robežu grozīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 119, 08.12.1993.) /zaudējis spēku/

30.09.1993. likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu"" (Ziņotājs, 30, 14.10.1993.) /zaudējis spēku/

06.06.1991. likums "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" /zaudējis spēku/

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Fri, 20 Nov 2009 10:37:22 +0300

jatder ��(�):

Eco-Village in Russia

��

��...�� - ��...� � �� -��!

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Thu, 19 Nov 2009 18:25:35 +0300

�� . �� . �� , � �� (�� geothermal.marin.org).

�� (DOE) �� , �� .

�� $338 �� , � �� $16 �� , �� CO2. �� , �� , � �� Lawrence Berkeley National Laboratory.

�� (��, � ��, �� ). �� 2000 �� (Donald Brown) �� -�� (LANL) �� (�� , �� ).

�� , �� , � �� . �� , �� -�� , �� , � �� , �� , �� .

� �� , �� .

� �� CO2 �� (� �� ) �� , �� .

� 2006-� �� "��": �� (Karsten Pruess) �� , �� H2O �� CO2 �� 50-�� .

�� . ��, �� (Geofluids Research Group) �� , � ��, �� , �� CO2. �� .

�� , �� . ��, GreenFire Energy �� Enhanced Oil Resources �� -�� 2 ��, �� . �� 2010 ��. �� , �� -�� 800 �� .

�� , �� , �� , �� .

�� , �� "��". �� (Martin Saar), �� Geofluids Research Group, ��, ��, �� : �� CO2 �� , �� , � �� , �� "��" �� .

�� /Hidroponika

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 08:26:26 +0300

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 08:10:58 +0300

��

�� . �� . �� , �� , �� . �� , � �� , �� , � �� , � �� .
��: ��

�� 

�� . �� , �� RIMI. �� , �� . �� . �� .

�� 120 �� , �� 30 �� 20 �� , �� . �� 5�6 ��, � �� . �� . �� 30 �� 25 �� . � �� , �� 15 �� . �� . �� 75 �� , �� . �� , �� . �� , �� .

�� , �� , �� , �� . �� . �� . �� , � �� . �� . �� , �� .

� �� 

��, �� , �� . �� , �� . �� , �� . �� , �� . �� , �� . �� , �� , �� , �� . �� . ��, ��, �� , �� . �� , ��, �� . � �� RIMI �� .

�� , �� (�� ), �� , �� . ��, �� , � �� , �� , �� . ��, � 60-� �� , �� .

�� 

�� , �� . �� SAPARD �� , �� . �� . �� . � �� BUZam �� . �� 24 �� , �� . � �� 30 ��, �� . �� . � �� .

�� , �� . �� 500 �� , �� . �� 1 �� 15 ��. �� 2 �� . �� , �� RIMI �� 8 �� . �� : �� , �� .

APSAIMNIEKOŠANAS LĪGUMS

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 07:46:26 +0300

DZĪVOJAMĀS MĀJAS KOPĪPAŠUMA PĀRVALDĪŠANAS
UN APSAIMNIEKOŠANAS LĪGUMS

_______________ _____ . gada ___.__________

(pilsēta, pagasts)

Dzīvojamās mājas ________________ (adrese) dzīvokļa nr. ___ īpašnieks (kopīpašnieki) ___________ (vārds, uzvārds, personas kods,) __________ turpmāk saukts PILNVAROTĀJS, pamatojoties uz _____________, (dokuments, kas apliecina īpašuma tiesības uz dzīvokli)

no vienas puses un __________________ (pilsētas (pagasta) pašvaldības dzīvokļu saimniecības pārvaldes, __________________ namu pārvaldes, pašvaldības uzņēmuma nosaukums) __________, turpmāk saukts PILNVARNIEKS, no otras puses, savstarpēji vienojoties, noslēdz šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

PILNVARNIEKS apņemas pārvaldīt un apsaimniekot PILNVAROTĀJA īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma ___________ domājamās daļas, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt PILNVAROTĀJS apņemas segt PILNVARNIEKAM visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam.

2. Līguma termiņš

2.1. Šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts

- uz nenoteiktu laiku;
- uz laiku līdz citas mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas struktūras izveidošanai;
- uz laiku līdz ______________________. Ja līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku, pēc līguma termiņa izbeigšanās PILNVARNIEKAM ir tiesības to atjaunot. Līguma atjaunošanu noformē ar rakstisku papildu vienošanos vai, ja neviena no pusēm neceļ iebildumus, šis līgums uzskatāms par pagarinātu:
- uz ______ gadiem;
- uz nenoteiktu laiku.

3. Līguma izbeigšana, laušana un grozīšana

3.1. Līguma darbības laikā, kā arī pēc termiņa izbeigšanās līgumu var izbeigt pēc PILNVAROTĀJA prasības, ja PILNVARNIEKS nepilda šajā līgumā noteikto.

3.2. Šo līgumu var grozīt vai lauzt tikai MĀJAS PĀRVALDNIEKAM un DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM vienojoties, izņemot 4.3.punktā minēto gadījumu, noformējot izmaiņas rakstiski, kā arī likumā noteiktā kārtībā ar tiesas lēmumu.

4. Maksājumi

4.1. Maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Ls _____ (_____________________________________________)

( summa vārdiem)

par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša ________________ datumam PILNVAROTĀJAM jāsamaksā tieši PILNVARNIEKAM, iemaksājot namu pārvaldes, dzīvokļu saimniecības pārvaldes, pašvaldības uzņēmuma kasē ___________ (adrese)

iemaksājot PILVARNIEKA rēķinā _____________ (bankas nosaukums un norēķinu konts)

4.2. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem

- pēc noteiktajiem tarifiem,
- pēc noteiktajiem tarifiem, bet par ______________________ (pakalpojuma veids)

________________ maksa ______________ (summa vārdiem)

________________ maksa ______________ (pakalpojuma veids) (summa vārdiem)

maksājama: PILVARNIEKAM vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pakalpojumu sniedzējam šādos termiņos: ____________________; par šādiem pakalpojumiem PILVARNIEKAM kopā ar maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu: ________________________ (pakalpojumu veidi) ______________ par šādiem pakalpojumiem pakalpojumu sniedzējam:_________________________ (pakalpojumu veidi un maksas termiņi)_____________________________________ .

4.3. Maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem apmēru izmaiņas notiek Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā vai pusēm savstarpēji vienojoties.

Maksājumu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu apmēru izmaiņas notiek, pusēm savstarpēji vienojoties, atbilstoši pašvaldības domes (padomes) noteiktajiem maksājumu apmēriem.

Maksāšanas kārtības izmaiņas notiek, pusēm savstarpēji vienojoties.

4.4. Maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu (ja tie tiek maksāti vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu) kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods ______% apmērā no kopējās parādu summas.

5. PILNVARNIEKA tiesības un pienākumi

5.1. Kopīpašuma daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā PILNVARNIEKS godprātīgi veic šādus pienākumus:

5.1.1. nodrošina pienācīgu piesaistītā zemes gabala uzturēšanu;

5.1.2. nodrošina dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pienācīgu un savlaicīgu apkopšanu;

5.1.3. nodrošina dzīvojamās mājas būvelementu apsekošanu un savlaicīgi novērš konstatēto bojāšanos;

5.1.4. veic vai organizē dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas (tajā skaitā - funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju) kārtējos un ārkārtas remontus;

5.1.5. nodrošina PILNVAROTĀJU ar ūdens, gāzes, siltumenerģijas un elektroenerģijas apgādi, lifta un citiem pakalpojumiem;

5.1.6. iekasē maksājumus no PILNVAROTĀJA atbilstoši šī līguma nosacījumiem;

5.1.7. veic pienācīgu saņemto maksājumu uzskaiti un ved grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumdo?anu;

5.1.8. pēc PILNVAROTĀJA pieprasījuma sniedz paskaidrojumus sakarā ar savu pienākumu veikšanu.

5.2. PILNVARNIEKAM ir šādas tiesības:

5.2.1. PILNVAROTĀJA vārdā slēgt līgumus ar citām personām par dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanu;

5.2.2. rīkoties ar ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

5.2.3. veikt PILNVAROTĀJA dzīvokļa īpašuma apskati, pārbaudīt labierīcību un ierīču funkcionēšanu;

5.2.4. pārstāvēt PILNVAROTĀJU tiesā pret trešajām personām sakarā ar prasījumiem, kuros šī līguma sakarā PILNVAROTĀJS uzstājas kā viena puse;

5.2.5. dot norādījumus PILNVAROTĀJAM sanitāri tehnisko, ugunsdrošības un drošības tehnikas prasību nodrošināšanai.

6.PILNVAROTĀJA tiesības un pienākumi

6.1.PILNVAROTĀJAM ir šādi pienākumi:

6.1.1. ievērot telpu lietošanas, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala izmantošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas;

6.1.2. saudzīgi izturēties pret dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu, kā arī pret savu un citiem dzīvokļu īpašumiem, kas atrodas dzīvojamā mājā;

6.1.3. savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu saskaņā ar šo līgumu;

6.1.4. ielaist PILNVARNIEKU savā dzīvokļa īpašumā, ja tas ir nepieciešams no šā līguma izrietošo uzdevumu pildīšanai;

6.1.5. ziņot PILNVARNIEKAM, ja ir konstatēti bojājumi mājā vai kādā tās daļā, vai arī tādi apstākļi, kas varētu izraisīt minētos bojājumus;

6.1.6. ziņot PILNVARNIEKAM, ja 5.1.5.punktā minētie pakalpojumi (komunālie pakalpojumi) netiek pienācīgi sniegti.

6.2. PILNVAROTĀJAM ir šādas tiesības:

6.2.1. saņemt no PILNVARNIEKA rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus sakarā ar viņa pienākumu pildīšanu;

6.2.2. pieprasīt no PILNVARNIEKA jebkādus dokumentus, kas saistās ar viņa, no šā līguma izrietošo, pienākumu pildīšanu;

6.2.3. iesniegt priekšlikumus un sūdzības PILNVARNIEKAM;

6.2.4. iemitināt savā dzīvoklī ģimenes locekļus un citas personas;

6.2.5. kopā ar citām dzīvoklī likumīgi iemitinātām personām netraucēti lietot dzīvojamās mājas koplietošanas telpas un piemājas teritoriju;

6.2.6. slēgt dzīvojamās telpas īres līgumus, iemitinot dzīvoklī īrniekus, informējot par to pašvaldības likumā �Par dzīvojamo telpu īri� noteiktajā kārtībā;

6.2.7. pēc saskaņošanas ar PILNVARNIEKU veikt neatliekamos dzīvojamās mājas remonta darbus, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala uzkopšanas un labiekārtošanas darbus, kuri jāveic PILNVARNIEKAM, pieprasot par to vienlaicīgi samazināt maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Izpildītos darbus pieņem PILNVARNIEKA nozīmēta komisija;

6.2.8. prasīt pārrēķinu par paredzēto komunālo pakalpojumu nesaņemšanu, kā arī maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pārrēķinu gadījumos, ja PILNVARNIEKS nav nodrošinājis dzīvojamās mājas (dzīvokļa, koplietošanas telpu vai ietaišu) lietošanu atbilstoši šī līguma nosacījumiem. Pakalpojumu nesaņemšanas gadījumā PILNVAROTĀJAM par to nekavējoties jāziņo PILNVARNIEKAM;

6.2.9. iepazīties ar dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu tāmi;

6.2.10. izmantot:

* veļas mazgātavu,
* veļas žāvētavu,
* dārzu, pagalmu,
* garāžu, autostāvvietu,
* pieliekamo,
* telpu bērnu ratiņu un divriteņu novietošanai,
* pagrabu, šķūnīti,
* atkritumu vadu,
* __________________________;

6.2.11. tikai ar PILNVARNIEKA atļauju:

* uzstādīt individuālo ārējo radio, televīzijas un satelīttelevīzijas antenu;
* ____________________________.

7. Papildnoteikumi

7.1. PILNVAROTĀJA ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā PILNVAROTĀJAM, ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti šajā līgumā.

7.2. Jautājumi, kuri nav paredzēti šajā līgumā, tiek lemti saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un citiem normatīviem aktiem.

7.3. Visus strīdus vai domstarpības, ja tādas radīsies pēc šī līguma parakstīšanas, līgumslēdzējas puses centīsies atrisināt sarunu ceļā. Ja radušos strīdus nebūs iespējams atrisināt sarunu ceļā, tie tiks izšķirti tiesā.

7.4.____________________________________

Šis līgums sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens atrodas pie PILNVAROTĀJA un otrs - pie PILNVARNIEKA.

PILNVAROTĀJS

PILNVARNIEKS

(paraksts)

Z.v.

Ar dzīvojamās mājas un piemājas teritorijas uzturēšanas, kā arī ar ugunsdrošības noteikumiem PILNVAROTĀJS iepazīstināts un informēts, ka par šo noteikumu neievērošanu iestājas administratīvā, kriminālā vai civiltiesiskā atbildība.

PILNVAROTĀJS (paraksts)

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 07:45:01 +0300

��

�� : �� .�. (RU); �� .�.
�� : �� (RU); ��
�� : 101990, ��, �� ., 4, "�� , �� ", ��.��. �.�.��
�� : 2004.03.11

�� , �� , �� . �� . �� 15% �� 350-1050 �/�� 120�5��. �� . �� 520-530�� 1-6 ��, �� . �� .
��

�� , �� .

�� , �� , �� , � �� , �� (�� 2119124, �� F 23 G 5/027, 1998).

�� : �� , �� ; �� ; �� .

�� (�� 2201951, �� G 01 B 49/00, 2002), �� . �� 200-375�� 550-750�� .

�� , �� .

�� , ��, �� , �� , �� .

�� , �� , �� , �� , ��, �� , �� , �� , �� .

�� , �� - � �� .

�� , �� , �� , � �� : �� , �� , � �� , �� , �� .

�� .

�� 15% �� 350-1050 �/�� 120�5��. �� , �� 520-530�� 1-6 ��, �� . �� (�� 40��) �� .

�� (��) � �� .

�� 120�5��, �� (�� ), �� 130-170��. �� (�� ) �� 520-530��. � �� , �.�. ��, �� .

�� - �� . �� - �� . �� 15%. �� 6 ��. �� 0,7-6,1 ��. �� 1,0-6,0 ��.

�� , �� . �� 100-300 �/�� .

�� , �� 3,5 ��.

�� , �� . �� , �� (� ��). �� , �� , � ��, �� . �� , �� .

�� .
��

�� , �� .

�� , �� (�� 15 ��), �� ˜520��. �� ˜4,5 ��.

�� 120�5��.

�� 350-1050 �/�� 60-65% �� , �� - �� (��).

�� . �� .

�� -�� 100 �/�� 15% �� , �� 1,0˜6,0 �� (�� ) � �� .

�� , �� . �� .

�� (��) �� (��), ��, � �� , �� , �� . �� .

�� , � �� , � � �� .

�� , � �� .

�� .

�� , �� /�� , �� .

� �� (�� ) �� , �� . �� . �� , �� .

�� , �� , �� , �� , �� .

�� , �� , �� , �� , ��, �� .

��

1. �� .

�� , �� . �� 100 �� (�� ) �� 65 �� .

2. �� .

�� , �� , �� , �� . �� , �� , �� . �� 100 �� 15 �� .

3. �� .

�� , �� . � �� .
��

�� , �� , �� 15% �� 350-1050 �/� � �� 120�5��, �� , �� 520-530�� 1-6 �, �� .

��
�� 07.01.2007��

European Development Fund (EDF)

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 07:40:43 +0300

europa.eu

The European Development Fund (EDF) is the main instrument for providing Community aid for development cooperation in the ACP States and OCT. The 1957 Treaty of Rome made provision for its creation with a view to granting technical and financial assistance, initially to African countries which at that time were still colonised and with which some Member States had historical links.

Even though a heading has been reserved for the Fund in the Community budget since 1993 following a request by the European Parliament, the EDF does not yet come under the Community's general budget. It is funded by the Member States, is subject to its own financial rules and is managed by a specific committee. The aid granted to ACP States and OCTs will continue to be funded by the EDF, at least for the period 2008-2013.

Each EDF is concluded for a period of around five years. Since the conclusion of the first partnership convention in 1964, the EDF cycles have generally followed the partnership agreement/convention cycles.

* First EDF: 1959-1964
* Second EDF: 1964-1970 (Yaoundé I Convention)
* Third EDF: 1970-1975 (Yaoundé II Convention)
* Fourth EDF: 1975-1980 (Lomé I Convention)
* Fifth EDF: 1980-1985 (Lomé II Convention)
* Sixth EDF: 1985-1990 (Lomé III Convention)
* Seventh EDF: 1990-1995 (Lomé IV Convention)
* Eighth EDF: 1995-2000 (Lomé IV Convention and the revised Lomé IV)
* Ninth EDF: 2000-2007 (Cotonou Agreement)
* Tenth EDF: 2008-2013 (Revised Cotonou Agreement)

The EDF consists of several instruments, including grants, risk capital and loans to the private sector. The Stabex and Sysmin instruments designed to help the agricultural and mining sectors were abolished by the new partnership agreement signed in Cotonou in June 2000. This agreement also streamlined the EDF and introduced a system of rolling programming, making for greater flexibility and giving the ACP States greater responsibility.

The ninth EDF has been allocated 13.5 billion for the period 2000-2007. In addition, the unexpended balances from previous EDFs total 9.9 billion.
ACP-EC Council of Ministers Decision No 6/2005 (PDF) of 22 November 2005 commits 482 million of the conditional 1 billion to the ninth European Development Fund. This amount is allocated as follows: 352 million to support long-term development, 48 million for regional cooperation and integration and 82 million for the investment facility. Furthermore, a second instalment of 250 million for the ACP-EU Water Facility was established by ACP-EC Council of Ministers Decision No 7/2005 (PDF).

The development aid provided by the EDF forms part of a broader European framework. Within the European Union, the funds of the Community's general budget may be used for certain types of aid. Moreover, in addition to managing part of the EDF's resources (loans and risk capital), the European Investment Bank (EIB) will contribute a total of 1.7 billion from own resources for the period covered by the ninth EDF.

The tenth EDF covers the period from 2008 to 2013 and provides an overall budget of EUR 22 682 million. Of this amount, EUR 21 966 million is allocated to the ACP countries, EUR 286 million to the OCT and EUR 430 million to the Commission as support expenditure for programming and implementation of the EDF. The amount for the ACP countries is divided accordingly: EUR 17 766 million to the national and regional indicative programmes, EUR 2 700 million to intra-ACP and intra-regional cooperation and EUR 1 500 million to Investment Facilities. An increased share of the budget is devoted to regional programmes, thereby emphasising the importance of regional economic integration as the basic framework for national and local development. An innovation in the tenth EDF is the creation of "incentive amounts" for each country.

The Member States have their own bilateral agreements and implement their own initiatives with developing countries that are not financed by the EDF or any other Community funds.

��

mybb@mybb.ru (Wads) — Tue, 17 Nov 2009 07:35:07 +0300

16.11.2009
____________________________________________________

�� :writing::
? - ��(��, ��, ��,�� )
? - ��/�� 
� ��
� �� /��=$
� ��
� ��
� ��
�� /��
�� /��

�� :
��
� ��/��/��/��/
��/��:
� �� /��/��
� ��, ��, ��, ��, ��
� �� /��/��/��/��/
//��//

____________________________________

�� , �� /��:
���
�~~��/��/��~~
��/��-��/��/�� [$$]
��� 
��/��/��/��
��
_____________________________________

�� :
��
��
��
��
��

Eco-Squat

�������� ������ ��� ���������

��� ������� ��������� ������� ������ ������

��������� ��������� �� �� ���������� ������

������� � ���������� (������� � �������)

����������� �����������

����������� �����������

�������

���� ��� ���, ��� ������ ���� ���

Valsts garantēta atmaksa saules elektroenerģijai

���-���������

������� ��� � ����

Autobusu kustibas saraxti

����� � ����

������ ��� ������� ������� � ������

��������� ������/����

�������������

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

���� ������������

����������� ����������� ���� ��������� � ������������� ����������

��� � �����������/Hidroponika

����� ������� ���

APSAIMNIEKOŠANAS LĪGUMS

������ ����������� �����

European Development Fund (EDF)

���������� ������

��

��

��

�� (�� )

��

��

��

�� , ��

��-��

��

��

��

�� /��

��

��

��

�� /Hidroponika

��

��

��